Slēptais spēks: kā jūras ūdens un alus bundžas varētu glābt pasauli
Parunāsim par ūdeņradi – degvielu, kas, sadegot, izdala tikai ūdens tvaiku. Izklausās ideāli, vai ne? Taču lielākā daļa šodien ražotā ūdeņraža joprojām tiek iegūta, izmantojot fosilos kurināmos, padarot visu to «zaļo» runāšanu par zaļmaldināšanu.
Te talkā nāk MIT pētnieki, kuri atklājuši kaut ko vienkāršu un pārsteidzošu: ņem pārstrādātu alumīniju – piemēram, izlietotas alus bundžas –, apstrādā tās ar gallija-indija sakausējumu, sajauc ar jūras ūdeni, un iegūsti tīru ūdeņradi. Labākais – šī metode rada tikai 1,45 kilogramus CO₂ uz vienu iegūta ūdeņraža kilogramu, salīdzinot ar ierastajiem 11 kilogramiem, kas nāk no fosilajām tehnoloģijām.
Jūras ūdens sāls darbojas kā katalizators, ļaujot gallija-indija sakausējumu izmantot atkārtoti un padarot visu procesu ilgtspējīgu un izdevīgu. Ja pievieno nedaudz kofeīna, reakcija notiek vēl ātrāk.
Iztēlojies nākotni, kur uzpildes stacija nav milzīgs ūdeņraža cisternu komplekss, bet gan kompakta vieta, kur alumīnija granulas un jūras ūdens uz vietas rada ūdeņradi. Nav augstspiediena balonu, nav sarežģītas loģistikas – tikai tīra enerģija no divām vienkāršām sastāvdaļām.
Un tas vēl nav viss. Šī procesa blakusprodukts ir boemīts – minerāls, ko izmanto pusvadītāju un elektronisko komponentu ražošanā. Proti, atkritumi šeit nemaz nav atkritumi.
Tāpēc nākamreiz, kad pludmalē ieraugi tukšu alus bundžu, nesteidzies to nicināt. Tā, iespējams, kļūs par enerģijas avotu, kas palīdzēs glābt mūsu planētu.
