Kā IV pilienā: Autovadītāji nevar atrauties no telefona pat pie stūres

Vadītāji, ir pienācis laiks nopietnai sarunai. Ne par ātruma pārsniegšanu. Ne par sirēnām. Šoreiz runa ir par to mazo stikla un mikroshēmu brīnumu, kas kļuvis par automašīnas tuvāko sabiedroto un, diemžēl, arī lielāko apdraudējumu — viedtālruni.

Šī gada maijā Igaunijas Ceļu administrācija pasūtīja satiksmes uzvedības pētījumu, kura rezultāti būtu pelnījuši atrasties uz katras brīdinājuma zīmes valstī: divas trešdaļas vadītāju izmanto telefonu braukšanas laikā. Turklāt tas nav tikai „reiz piezvanīju mammai” gadījums — 14 procenti atzīst, ka to dara regulāri. Jā, kamēr auto kustas. Jā, ar saviem pirkstiem.

Pagājušajā gadā šis rādītājs bija 60 procenti. Tagad tas ir pieaudzis līdz 65. Piecu procentpunktu kāpums var šķist niecīgs, līdz saproti, ka tas nozīmē simtiem bīstamu brīžu un ne vienu vien īstu avāriju.

Ko tas mums stāsta? Ka kampaņas, sodi un YouTube brīdinājumi nestrādā. Kamēr telefonam neiemācīsies stūrēt un bremzēt pašam, daudzi vadītāji vienkārši nespēj noturēt abas rokas uz stūres. Viena taču ir aizņemta ar Instagram pārlūkošanu.

Visbiežāk telefonu pie stūres lieto 25 līdz 49 gadus veci autovadītāji, no kuriem īpaši izceļas 35 līdz 49 gadu vecuma grupa. Dati arī rāda, ka šie autovadītāji biežāk ir ar augstākiem ienākumiem, biežāk ir vecāki un, nav pārsteigums, pārsvarā vīrieši.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 4 procentiem pieaudzis to vadītāju skaits, kuri atzīst, ka satiksmes laikā nonākuši bīstamās situācijās dēļ uzmanības novēršanas. Aptuveni 26 procenti norāda, ka ir piedzīvojuši bīstamus brīžus citu uzdevumu dēļ, un 7 procentos gadījumu tieši telefons bijis vainīgs.

Ir arī pozitīvas ziņas. Jostas lietošana joprojām ir augstā līmenī: 97 procenti autovadītāju, 98 procenti priekšējā sēdekļa pasažieru un 87 procenti aizmugurē sēdošo piesprādzējas regulāri. Vecāku vidū 96 procenti norāda, ka bērni līdz 15 gadu vecumam vienmēr ir piesprādzēti vai izmanto atbilstošus drošības līdzekļus.

Riepu drošībai arī pievērš lielāku uzmanību. 62 procenti autovadītāju regulāri pārbauda riepu vecumu, lai nepārsniegtu piecus gadus. Ziemā 60 procenti izmantoja radžotās riepas, bet 37 procenti izvēlējās vissezonas riepas — šī tendence saglabājas pēdējos gados.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot attieksmi un uzvedību satiksmē un salīdzināt to ar iepriekšējiem gadiem. Dati tika iegūti ar tiešsaistes aptaujām un telefona intervijām, kurās piedalījās 1 724 pieaugušie Igaunijā.