Austrālijā saules gaismu notvēruši lētāk nekā jebkad iepriekš

Iedomājieties: parastais automašīnas atpakaļskata spogulis, tas pats, kurā ikdienā pārbaudāt, vai policija vēl seko, varētu kļūt par atslēgu planētas glābšanā. Aptuveni to Austrālijā paveikuši zinātnieki, izstrādājot plastmasas spoguļus, kas uztver saules gaismu un pārvērš to industriālā siltumā. Un kur šī inovācija tiek izmēģināta? Protams, vīna darītavā.

Dienvidāustrālijas Universitātē — vārdā, kuru izrunāt vajag vismaz četras kafijas pēc kārtas — pētnieki nākuši klajā ar šķietami vienkāršu risinājumu, kas varētu mainīt saules enerģijas nozari. Tā vietā, lai izmantotu trauslus un dārgus stikla spoguļus, viņi izvēlējušies plastmasu: vieglu, lētu un gana izturīgu, lai izturētu īstu laika apstākļu pārbaudījumus, nevis tikai uzspodrināšanu startapu inkubatoros.

Sākotnēji šie spoguļi tika radīti auto industrijai, bet tagad tie papildināti ar speciālu alumīnija–silikāta pārklājumu, kas ļauj tiem sniegt tādu pašu efektivitāti kā stiklam. Tie ir par 50% vieglāki, krietni lētāki un tik vienkārši uzstādāmi, ka pat tiem, kas ar instrumentiem ir uz jūs, Google palīdzība nebūs vajadzīga.

Testa uzstādījums sastāv no divām instalācijām ar 16 spoguļiem katrā, kas spēj radīt temperatūru no 100 līdz 400 grādiem pēc Celsija. Tas padara tos ideāli piemērotus pārtikas žāvēšanai, tekstilrūpniecības procesiem, ķīmiskām reakcijām vai, kā šajā gadījumā, vīna ražošanas smalkai pieslīpēšanai ar vieglu "grauzdētu" niansi.

Taču šī nav tikai kārtējā zaļā ideja. Industriālais siltums veido teju ceturto daļu no visas pasaules enerģijas patēriņa un ap 20% no CO₂ izmešiem. Ja plastmasas spoguļi spēj nodrošināt tādu pašu jaudu tīrāk un krietni lētāk, rodas jautājums: kāpēc tie vēl nav uzstādīti uz katras rūpnīcas jumta?