


AI zelta drudzis: Tehnoloģija, kas sagrāva noteikumus un saspieda cenas
Ja kāda tehnoloģija jebkad nav vienkārši pielāgojusies noteikumiem, bet tos izraujusi ar saknēm, tad tā ir mākslīgais intelekts. Ne internets, ne tvaika dzinējs, pat ne spuldze nav radījuši šādu apvērsumu. Mākslīgais intelekts pārrāva tirgu kā viesulis, sagraujot vecos biznesa modeļus un iedzenot cenas pagrīdē.
Piemēram, ChatGPT – digitālais sarunu biedrs, kas runā ar tevi kā sens draugs pie alus kausa. Tas sasniedza 800 miljonus lietotāju tikai 17 mēnešos. Vēsturē neviena cita tehnoloģija nav izplatījusies tik zibenīgi.
Jaunākajā atskaitē minēti apbrīnojami skaitļi. Mākslīgā intelekta izmantošanas izmaksas divu gadu laikā kritušās par 99 procentiem. Tas nav drukas kļūda. Deviņas desmitdaļas lētāk. Jaunu modeļu apmācība vēl joprojām prasa gandrīz miljardu dolāru, bet to lietošana? Faktiski sīknauda. Un tas nav tikai OpenAI – Stenfordas grafikos redzams, kā tirgu pārpludina konkurenti ar atvērtā koda risinājumiem, īpaši aktīvi izceļas izstrādātāji no Ķīnas.
Nvidia jaunais Blackwell GPU tagad patērē 105 000 reižu mazāk enerģijas uz katru tokenu nekā 2014. gada Kepler senlieta. Google, Amazon un pārējie tehnoloģiju giganti vairs tikai nesēž uz viļņa – viņi paši rada savus mikroshēmas ar tādiem nosaukumiem kā TPU un Trainium, kas izklausās pēc zinātniskās fantastikas ieročiem, un, iespējams, arī strādā tikpat iespaidīgi.
Bet medaļai ir arī otra puse. Nauda, kas plūst mākslīgajā intelektā, tikpat ātri atkal aizplūst. Infrastruktūra, datu centri, mikroshēmas, dzesēšana – tas viss maksā. Atskaitē ir skaidri pateikts: tās nav blakus aktivitātes, bet eksistenciāli ieguldījumi.
Viena lieta gan ir skaidra. Mēs, parastie lietotāji, esam ieguvēji. Rīki, kas agrāk maksāja veselu bagātību, tagad ir tikai dažu klikšķu attālumā. Konkurence ir nežēlīga, cenas krīt, inovāciju temps ir neapturams. Vienīgais jautājums – kas paliks kājās, kad putekļi nosēdīsies?