Japāņu autoražotāji pamet Ķīnu un izvēlas Indiju
Toyota, Honda un Suzuki pārceļ miljardiem dolāru lielas investīcijas no Ķīnas uz Indiju, iezīmējot būtisku pavērsienu pasaules autoindustrijas spēku samēros. Pirms dažiem gadiem Ķīna vēl bija neapstrīdams nozares centrs, taču tagad uzmanības centrā nonāk Indija, kas sola izaugsmi, nevis riskus.
LiveMint ziņo, ka trīs lielākie Japānas autoražotāji plāno ieguldīt vairāk nekā 11 miljardus dolāru (aptuveni 10,2 miljardus eiro) Indijā, padarot šo valsti par vienu no svarīgākajām ražošanas un eksporta bāzēm. Toyota un Honda paplašinās vietējās rūpnīcas un palielinās jaudu, bet Suzuki plāno kāpināt ražošanu no 2,5 līdz 4 miljoniem automašīnu gadā. Liela daļa šīs produkcijas tiks eksportēta, kas liecina, ka Indija strauji kļūst par jaunu globālu montāžas centru.
The Economic Times vēsta, ka Toyota vēlas palielināt ražošanu Indijā līdz vienam miljonam automašīnu gadā un līdz desmitgades beigām ieviest ap 15 jaunu vai atjauninātu modeļu. Honda iet vēl tālāk, paziņojot par elektrisko automobiļu centra izveidi Indijā, kas nākotnē apgādās tirgus visā pasaulē.
Šo stratēģisko pagriezienu prom no Ķīnas nosaka vairāki faktori. Ķīnas tirgus kļūst arvien sarežģītāks: vietējo zīmolu cenu kari un pieaugošs politiskais spiediens uz ārvalstu uzņēmumiem peļņu noved gandrīz līdz nullei. Reuters situāciju raksturo kā "pārsātinātu tirgu, kur cenu konkurence ir izdzīvošanas cīņa".
Indija, savukārt, piedāvā to, ko Ķīna vairs nespēj – atvērtu ekonomiku, mazāk politisku šķēršļu un dāsnus valsts atbalsta pasākumus investīcijām. Hindustan Times norāda, ka Japānas investīcijas Indijas transporta sektorā no 2021. līdz 2024. gadam pieauga vairāk nekā septiņas reizes, kamēr ieguldījumi Ķīnā tajā pašā laikā saruka par 83 procentiem. Tā ir pilnīga apvērsme: pirms pieciem gadiem lielākā daļa Japānas kapitāla plūda uz austrumiem, uz Ķīnu, bet tagad tas dodas uz Deli un Gudžaratu.
Toyota jau šobrīd Indijā darbojas divas lielas rūpnīcas un cieša sadarbība ar Suzuki vietējo uzņēmumu Maruti Suzuki. Šī alianse ļauj dalīties ar platformām un piegādes ķēdēm, samazinot riskus un paātrinot produktu atjaunošanu. Reuters papildina, ka Toyota plāno paplašināt piegādātāju tīklu un elektrifikācijas programmu, atbalstot Indijas nacionālo mērķi – līdz 2030. gadam panākt, lai 30 procenti jauno auto būtu elektriski.
Suzuki, kas jau dominē Indijas tirgū, nostiprina savas pozīcijas. Augustā uzņēmums apstiprināja 8 miljardu dolāru (7,4 miljardu eiro) investīciju jaunā rūpnīcā, kurā tiks montēti pirmie elektriskie modeļi.
Honda investīciju apjomu neatklāj, taču Reuters norāda, ka Indija kļūs par tās jauno globālo centru elektrisko auto izstrādei un ražošanai. Šī vieta apkalpos gan vietējo pieprasījumu, gan eksporta tirgus Āzijā, Eiropā un pat daļā ASV. Tas uzsver, ka Honda Indiju uztver nevis kā vienkāršu noieta tirgu, bet gan kā stratēģisku platformu nākamās elektrifikācijas desmitgades vadībai.
Kamēr Ķīna cīnās ar pārprodukciju un niknu cenu karu starp vietējiem zīmoliem, japāņu autoražotāji Indijā saskata jaunu iespēju. Zemākas darbaspēka izmaksas, strauji augošs vietējais tirgus un labvēlīga nodokļu politika rada vidi, kas atgādina Ķīnas autoindustrijas uzplaukumu 2000. gados.
Indija izvirzās kā trešais globālais ražošanas balsts līdzās ASV un Ķīnai, tikai ar maigāku pieeju. Atšķirībā no konkurentiem, Indija nemēģina diktēt noteikumus, bet gan piesaistīt investīcijas. Japānas ražotājiem tas ir reta stratēģiska atelpa – iespēja nostiprināt ražošanu un peļņu, kamēr elektrifikācijas revolūcija vēl tikai meklē savu īsto tempu.
